Noa un Rotaļlietu Nakts Dzīve

Noa bija aizmirsis savu mīļāko mašīnīti viesistabā. Kad viņš naktī gāja tai pakaļ, viņš izdzirdēja troksni.

Vrrmmm... Pī-pī! Čal-čal...

Viņš apstājās pie durvīm un ieskatījās pa spraugu.

Viesistaba bija pārvērtusies par pilsētu! Lego kluči bija uzbūvējuši debesskrāpjus. Mašīnas braukāja pašas no sevis. Lellēs dzēra tēju no mazām tasītēm.

Un vidū stāvēja Skrambis (kurš, protams, bija nomodā).

– Dāmas un kungi! – Skrambis sauca, stāvot uz dīvāna malas. – Laipni lūgti Lielajā Rotaļlietu Ballē! Es esmu jūsu dīdžejs – DJ Kauls!

Lācītis Teds (kuram trūka vienas acs) dejoja ar Bārbiju.

Zaldātiņi maršēja parādē. Viens-divi-kreiso!

Dinozaurs (plastmasas T-Rex) mēģināja ēst Lego koku, bet tas bija pārāk ciets.

Noa nevarēja noticēt savām acīm. Viņa mantas bija dzīvas!

Viņš netīšām pieskārās durvīm. Čīksts!

Vienā sekundē viss sastinga.

Mašīnas apstājās. Lelles nokrita. Zaldātiņi sastinga pozā "Miera stāja". Skrambis nokrita no dīvāna un izlikās par kaudzi.

Klusums.

Noa iegāja istabā.

– Es zinu, ka jūs esat dzīvi, – viņš teica. – Es redzēju.

Nekas nekustējās.

– Skrambi? – Noa pabakstīja skeletu.

Skrambis atvēra vienu aci.

– Es neko nezinu! Esmu tikai plastmasa! Esmu nedzīvs priekšmets!

– Beidz, Skrambi. Es redzēju, kā tu dīdžejo.

Lācītis Teds lēnām piecēlās.

– Viņš mūs atklāja, – Teds teica rupjā, plīša balsī. – Operācija "Diena" ir izgāzusies.

Visi sāka kustēties.

– Piedod, Noa, – teica Zaļā Sacīkšu Mašīna. – Mēs negribējām tevi nobiedēt. Mēs vienkārši... naktīs gribam izlocīt kājas (vai riteņus). Ir grūti visu dienu gulēt kastē.

– Es neesmu nobiedēts! – Noa smaidīja. – Tas ir forši! Vai es varu piedalīties ballē?

Rotaļlietas saskatījās.

– Cilvēks ballē? – Dinozaurs rūca. – Mums nekad nav bijis milzis!

– Viņš nav milzis! – Skrambis aizstāvēja. – Viņš ir Noa! Viņš mūs nesaplēsīs. Viņš ir labākais spēlētājs pasaulē!

– Labi, – Teds nolēma. – Bet tev jādejo ar Bārbiju. Viņai nav pāra, jo Kenam nokrita galva.

Un tā Noa dejoja viesistabā ar savām mantām.

Skrambis grieza mūziku (sitot karotes pret radiatoru).

Tā bija labākā balle. Noa saprata, ka viņa draugi – rotaļlietas – ir ne tikai plastmasa un plīša. Viņi ir pilni ar dzīvību, ko Noa viņiem iedod, kad spēlējas.

No rīta Noa pamodās gultā. Vai tas bija sapnis?

Viņš aizgāja uz viesistabu.

Mantas bija savās kastēs. Viss bija kārtībā.

Bet Lācītim Tedam rokās bija maza, papīra medaļa: "PAR LABĀKO DEJOTĀJU".

Noa pasmaidīja un piemiedza lācītim ar aci.