Noa un Grāmata, kas Raksta Sevi Pati

Noa grāmatu plauktā atrada grāmatu, kurai nebija nosaukuma. Tās vāki bija zili kā debesis.

Viņš to atvēra. Lapas bija tukšas. Pilnīgi baltas.

– Brāķis, – Skrambis secināja. – Iedod man, es uzzīmēšu tur ziloni ar ūsām.

Bet tad, pēkšņi, uz pirmās lapas parādījās tinte. Burti rakstījās paši no sevis!

"Reiz dzīvoja zēns vārdā Noa. Šodien viņš pamodās un atrada zilu grāmatu..."

– Hei! – Noa iesaucās. – Tā raksta par mani! Tā zina, ko es daru!

Skrambis paķēra banānu no galda.

Grāmatā parādījās teksts: "Un viņa draugs, dīvainais skelets, paņēma banānu, lai sāktu cīņu ar neredzamu mērkaķi."

– Es necīnīšos ar mērkaķi! – Skrambis protestēja. – Es to apēdīšu!

Skrambis iekodās banānā (ar mizu).

Grāmata turpināja rakstīt: "Skelets drosmīgi apēda banānu ar visu mizu, pierādot, ka viņam nav garšas kārpiņu."

– Tā ņirgājas par mani! – Skrambis bija sašutis.

Bleķītis iedūcās.

– Analīze: Tā ir Dzīves Grāmata. Tā dokumentē notikumus reāllaikā.

Noa izdomāja plānu. Ja grāmata raksta visu, ko viņi dara, tad viņi var uzrakstīt paši savu piedzīvojumu!

– Darīsim kaut ko foršu! – Noa teica.

Viņš uzvilka apmetni un uzlēca uz dīvāna.

– Es esmu Kapteinis Drosme!

Grāmata rakstīja: "Kapteinis Drosme stājās pretī briesmām, stāvot uz Mīkstā Kalna (dīvāna)."

Skrambis sāka dejot uz vienas kājas, turot rokā lampu.

– Es esmu Gaismas Balerīna!

Grāmata rakstīja: "...un viņam palīdzēja Gaismas Balerīna, kas grīļojās kā vējā nests zars."

Viņi spēlējās visu pēcpusdienu. Viņi cīnījās ar spilveniem (kas bija pūķi), viņi kuģoja kastē (pa okeānu) un viņi glāba princesi (kaķi Muriņu, kurš nebija priecīgs).

Vakarā grāmata bija pilna ar stāstiem. Tā bija bieza un smaga.

Noa apgūlās gultā.

Viņš atvēra pēdejo lapu. Tur rakstījās:

"Un pēc garas dienas varoņi devās pie miera. Viņi zināja, ka viņu dzīve ir vislabākais stāsts, un viņi ir tā autori."

Noa aizvēra grāmatu.

– Tā ir taisnība, – Noa nočukstēja. – Mēs rakstām savu stāstu katru dienu.

Skrambis palūrēja no savas kastes.

– Bet rīt... rīt es gribu, lai stāstā būtu vairāk desas. Un mazāk banānu ar mizu.