Noa un Atslēga, kas Neatver Nevienas Durvis
Noa dārzā, zem vecās ābeles, atrada kaut ko mirdzošu. Tā bija atslēga.
Tā bija liela, smaga un taisīta no tīra zelta (vai vismaz no ļoti spīdīgas misiņa). Uz tās bija iegravēta sirds.
– Oho! – Skrambis paķēra atslēgu. – Tā noteikti atver lādi ar zelta monētām! Es būšu bagāts skelets! Es nopirkšu sev jaunas kurpes!
Bleķītis noskenēja.
– Analīze: Atslēgas profils: unikāls. Neatbilst nevienai slēdzenei pilsētā.
Noa mēģināja atslēgt visas mājas durvis.
Viņš izmēģināja ārdurvis. Klik-klak. Nederēja.
Viņš izmēģināja bēniņu lūku. Nederēja.
Viņš pat mēģināja atslēgt ledusskapi (Skrambja ierosinājums). Nederēja.
– Tā ir bezjēdzīga atslēga, – Skrambis vīlušies nometa to zemē. – Tā neatver neko!
Noa pacēla atslēgu. Tā bija silta. Tā smaržoja pēc mīlestības.
Tad tētis pārnāca no darba. Viņš izskatījās noguris. Viņa pleci bija nolaisti.
– Čau, – tētis teica klusi un apsēdās dīvānā.
Noa piegāja pie tēta. Viņš turēja atslēgu rokā. Viņam ienāca prātā dīvaina doma.
Viņš pieskārās ar atslēgu tēta krūtīm – tieši tur, kur ir sirds.
– Klikš.
Tas nebija skaļš klikšķis. Tas bija sajūtu klikšķis.
Tētis pēkšņi dziļi ievilka elpu. Viņa pleci iztaisnojās. Viņa acis kļuva gaišākas.
Viņš paskatījās uz Noa un pasmaidīja – platu, īstu smaidu.
– Zini, Noa, – tētis teica. – Es pēkšņi sajutos... tik labi. It kā kāds būtu atslēdzis manas rūpes un izlaidis tās ārā.
Tētis apskāva Noa. Tas bija mīksts un mīļš apskāviens.
Bleķītis pīkstēja.
– Analīze: Atslēga atver cilvēku sirdis. Funkcija: Empātija.
Noa saprata. Tā nebija parasta atslēga. Tā bija Maģiskā Mīlestības Atslēga.
– Skrambi, nāc šurp! – Noa pasauca.
Skrambis pienāca. – Ko tu darīsi? Atslēgsi manas ribas?
Noa pielika atslēgu pie Skrambja krūtīm (kur vajadzēja būt sirdij).
– Klikš.
Skrambis sāka trīcēt.
– O... es jūtos... es jūtos, ka es gribu dejot! Un es gribu pateikt, ka tu esi mans labākais draugs!
Skrambis apskāva Noa, klabinot kaulus.
– Es tevi mīlu, kaulu maisiņ, – Noa teica.
Atslēga bija vērtīgāka par zeltu. Tā atvēra durvis uz laimi.